CiemojasGardu MutiOctober 15, 2020Valmiermuižas alusbrūklenes, dzērvenes, lielogu dzērvenes, dižbrūklenes, pašlasīšana, Špats, sukādes

Špatu dižbrūklenes

CiemojasGardu MutiOctober 15, 2020Valmiermuižas alusbrūklenes, dzērvenes, lielogu dzērvenes, dižbrūklenes, pašlasīšana, Špats, sukādes

Oga pie ogas, lapa pie lapas, roka pie rokas – tik cieši nu jau vairā kā 30 gadus dižbrūkleņu pasaulē darbojas dēls Lauris ar tēvu Andri. Tās ir dižas ogas dižiem cilvēkiem, teic viņi paši. Arī mēs vēlamies iepazīties gan ar ogu, gan saimnieku diženo dabu, jo, kā nekā brūklenes dižojas arī mūsu brūkleņu zelterī, tāpēc braucam ciemos uz Z/s “Gundegas” Laugas purvā. Kaut dizbrūkleņu ražas laiks ir pilnā plaukumā, Lauris sagaida mūs pavisam siltu smaidu sejā un enerģijas pilns aicina izrādīt ogu laukus. Un kā gan oma nebūs priecīga, ja darbi rit tik harmoniskā un mierpilnā vidē, kāda tā ir Bīriņos?

Lauris zina stāstīt, ka pirmie ogu stādi tika ievesti no Amerikas un prasīja pacietības pilnus septiņus gadus, līdz tie sāka nest ražu košu, spraunu un vitamīniem bagātu ogu veidā. Šie paši stādi ražo vēl šobaltdien, un saimnieki cer, ka tā arī turpināsies, jo dižbrūklenes ne tikai mūžīgi zaļo bet arī mūžīgi ražo. Šobrīd Špatu ģimenes pūrā ir 14-17 dažādas šķirnes, neviens vairs īsti nespēj līdzi izsekot, jo saimniecībā nelielos daudzumos tiek audzēti arī smiltsērkšķi, ķirbji, irbenes, rabarberi un virkne citu Latvijas labumu. Interesanti, ka gadu gaitā ievestās Amerikas dzērvenes kopā ar Latvijas brūklenēm dabiskā veidā radījušas jaunu ogu šķirni, kas nelīdzinās citām – saimnieki tās nosaukuši par dižbrūklenēm. Starp citu, gan lielogu dzērvenēm, gan dižbrūklenēm vitamīnu ir vairāk, nekā tradicionālajās savvaļas dzērvenēs, savukārt garšas nianses dižbrūklenei ir līdzīgākas brūklenēm. Un par tām arī mūsu stāsts.

Pavasaris šogad bijis pavisam vēlīgs un izskatās, ka ogu raža būs branga – cerība, ka tās varētu būt visas 100 tonnas no aptuveni 24 hektārus plašajiem laukiem. Priekš Latvijas tas nudien ir pamatīgi! Galvenais, lai līdz novembrim, kad ogas arvien gatavojas, laiks turpinātu lutināt un spraunās Dižbrūklenes varētu nolasīt. Pavisam silti dzirdēt, ka turpat 90% no visām ogām paliek tepat, Latvijā, un tikai neliela daļa aizceļo uz ārzemēm. Lielākā daļa dižbrūkleņu visa gada garumā ģimenes ražotnē pārtop sukādēs. Starp citu, Špatu ģimene bija pati pirmā Latvijā, kas sāka gatavot sukādes, un tas bija 1997. gadā, kad tēvam Andrim bija iespēja aizceļot uz ASV un jaunas zināšanas apgūt. Sākuši viņi ar vecmāmiņas cidoniju sukāžu recepti un ātri vien sapratuši, ka prasās krietni uzlabojumi, lai tās būtu baudāmas gan garšā, gan arī krāsā. Tā Andris radīja jaunu tehnoloģiju, pateicoties kurai sukādes kļuva sulīgākas un nezaudēja sākotnējo krāsu. Ar inovācijām šī ģimene ir uz “Tu” – paši radījuši arī neskaitāmas iekārtas, kas produktus padara kvalitatīvākus un garšā par galvastiesu pārākus, nekā citiem jomas pārstāvjiem. Špatu ģimene arī cenšas saimniekot bez atkritumiem. Piemēram, no dižbrūkleņu spiedpaliekām, kas pēc sulu radīšanas paliek pāri, tiek veidoti pulveri, savukārt no smiltsērkšķu spiedpaliekām – tēja (jo tajā vēl ir ļoti daudz pilnīgi dabīgas smiltsērkšķu eļļas).

Z/s “Gundegas” ir ģimenes saimniecība – tajā darbojas Lauris ar sievu, Andris ar sievu, un nu jau arvien vairāk tiek iesaistīta arī jaunākā paaudze. Lauris ir no tiesas priecīgs, ka, neskatoties uz pamatīgo darba apjomu, kas nedaudz pierimst vien februārī, kad ir klusums pēc Ziemassvētkiem un pirms gatavošanās pavasara darbiem, dienas var vadīt te, Bīriņos. Peldoties vai kuģojot ar katamarānu pa līdzās esošo ezeru, paveras krāšņa ainava arī uz pašu Bīriņu pili. Vai nav burvīgi? Lauris atminas – kādreiz strādājis Rīgā un ik dienas pavadījis pusotru stundu vienā virzienā ceļā no darba uz mājām Saulkrastos. Tagad tās ir vien 5 minūtes, kuru laikā var pagūt gan bērnus uz autobusa pieturu aizvest, gan nokļūt līdz ražotnei.

Sākot ar septembra vidu līdz pat novembrim (vai kamēr ogas ir uz lauka) cilvēki ir laipni aicināti paši sev salasīt dižbrūklenes. Tāpat arī sezonas laikā droši var braukt ekskursijās, kuras vienmēr vadīs kāds no saimniekiem, kā arī pēc ekskursijām iegādāties svaigas ogas, sukādes, sulas, sīrupus, tējas vai kādus citus saimnieku radītus labumus. Ja nesastapsiet Špatu kungus uz lauka, tad noteikti kādā tirdziņā gan, kur viņi kā SIA “Shpats and sons” regulāri andelē savus lolojumus, ko atpazīsi ne tikai pēc Z/s “Gundegas” etiķetēm, bet arī pēc nosaukuma Nature Gift. Sirsnība, rūpība un ģimenes vērtības caurauž Špatu saimniecības audzētās ogas un izlolotos gardumus – brauc ciemos un sajūti arī pats!