Ēst gardu muti, tas ir ļoti garšīgi ēst.

Sveiks. Es esmu garškopis. Arī mans draugs ir garškopis un viņam draugos arī ir viens pārītis garškopji. Kā bitenieks lolo bites un aitkopis lolo aitas, tā garškopis kopj un lolo tīras Latvijas garšas.

Garškopis ēd pats un dalās ar citiem. Viņš pastāstīs, kas labs un garšīgs Latvijā dabūnams un parādīs, kā to labo izmantot. Viņš aicinās tevi braukt pie zemnieka pēc produktiem un atceļā ievilinās mežā pēc garšaugiem. Vakarā, pie kamīna zāļu tēju dzerdams, garškopis tev stāstīs par saviem piedzīvojumiem mežā, satiktajiem cilvēkiem un neparastām vietām. Bet četras reizes gadā, kad Saulei lieli svētki, visi garškopji sanāk kopā un svin. Kā pie svinībām pienākas, notiek liela andelēšanās, puto alus, tiek gardi ēsts.

Kad Saulei svētki nosvinēti un nodejotās vīzes salāpītas, garškopis atkal ķeras pie jaunu garšu lološanas. Viņš labi zina, ko sēsi, to pļausi*. Ja gribi skābus kāpostus ziemā, tad pavasarī iesēj skābu kāpostu sēklas**.

*Latviešu sakāmvārds.

**Ja nezini, kur dabūt skābu kāpostu sēklas, izlasi Annas Sakses Pasaku par zaķkāpostiem.

Kas iesācies kā gardēžu tūrisma ceļvedis, nu pāraudzis par garškopju kustību, kas rada un popularizē tīras Latvijas garšas. Pārfrāzējot Imantu Ziedoni: Latvija ir brīnumgaršīga vieta, tikai garšai ir jāpalīdz parādīties. Mēs atminējāmies bērnību, jā, tur ir tās tīrās garšas. Mēs lūkojām mežā, un atkal ir! Vistu kūtī un ābeļdārzā, visur ir! Tieši tādas mēs gribam celt galdā, tik tīras un labas, kādas tās ir. Latvijas garšas.

Lai popularizētu mazos ražotājus, Valmiermuižas parkā rīkojam svinības un tirdziņus Gardu muti, kur vienkopus sanāk daudzi jo daudzi garšu meistari, plātās un liela savu mantu, skan dziesmas un dejas. Un gardēža deguns sasmaržo kūpinātu gaļu, tikko ceptu kviešu maizi, labi norūgušu alu un svaigi vārītas sviesta karameles. Gardu muti tirdziņš - tā ir seno laiku tirgus godības atgriešana, tirgus kā piedzīvojums kā lieliem, tā maziem.

Gardu muti aicina izzināt Latvijas garšas, tāpēc mēs stāstām stāstus par cilvēkiem un saimniecībām, kuri savu sirdi atdevuši, lai lolotu un daudzinātu Latvijas zemi un produktus. Aicinām garšu pilnos ceļojumos, iegriežoties aldara brūzī, vīndara pagrabā, maiznīcā vai mazā ceļmalas muižiņā, lai nogaršotu ko jaunu vai labi aizmirstu veco, iepazītu vietējos labumus un ļautos nesteidzīgai atpūtai, pašu saimniekmeistaru apčubinātiem.

Lai labi garšo!